Audi, orgāni un orgānu sistēmas
Audi.
Šūnu un šūnstarpu vielas kopumu, kam ir līdzīga izcelsme, uzbūve un funkcijas, sauc par audiem. Cilvēka organismā ir 4 audu pamatgrupas: epitēlijaudi jeb segaudi, saistaudi, muskuļaudi un nervaudi.
Epitēlijaudi (gr. epi – virs) jeb segaudi veido ķermeņa ārējo segu, izklāj iekšējo orgānu dobumus, veido dziedzerus.
Saistaudi, piemēram, kaulaudi un skrimšļaudi, balsta orgānus. Citi saistaudi atrodas starp orgāniem, saista tos. Asins un limfa veido organisma šķidro iekšējo vidi.
Muskuļaudi ir skeleta muskuļu un daudzu iekšējo orgānu galvenie veidotāji. Muskuļaudiem ir kustību funkcija.
Nervaudi veido galvas smadzenes un muguras smadzenes. Nervu šķiedras, kas atiet no nervu šūnām, saista smadzenes ar orgāniem un audiem, nodrošinot ātrus sakarus starp dažādām organisma daļām.
Orgāni un orgānu sistēmas
Orgāni ir veidoti no audiem. Orgāns ir ķermeņa daļa, kam ir noteikta forma, uzbūve un novietojums un kas veic vienu vai vairākas funkcijas. Piemēram, roka, sirds, nieres, aknas, liesa – tie visi ir orgāni.
Daļa orgānu atrodas ķermeņa dobumos, tāpēc tos sauc par iekšējiem orgāniem.
Katram orgānam ir noteikta funkcija. Orgāni aizsargā organismu no bojājumiem, nodrošina kustības, piedalās gremošanā, piegādā organismam barības vielas un skābekli. Katru orgānu veido dažādi audi, tomēr viens audu veids vienmēr ir pārsvarā un nosaka orgāna galveno funkciju. Katrā orgānā noteikti ir asinsvadi un nervi.
Orgāni, kam ir kopīgas funkcijas, veido orgānu sistēmas. Izšķir nervu sistēmu, balsta un kustību, asinsrites, elpošanas, gremošanas, izvadorgānu un dzimumorgānu sistēmas.
Funkcionālā sistēma.
Orgānu sistēmas nevis darbojas izolēti, bet gan apvienojas, lai sniegtu organismam lietderīgu rezultātu. Šādu orgānu un orgānu sistēmu pagaidu apvienošanos sauc par funkcionālo sistēmu. Piemēram, ātru skrējienu nodrošina tāda funkcionālā sistēma, kurā ir apvienota nervu sistēma, kustību orgāni, elpošanas, asinsrites, sviedru izdales un citi orgāni.
Funkcionālo sistēmu teoriju ir izstrādājis padomju Krievijas fiziologs akadēmiķis P. Anohins
Tātad cilvēka organisma uzbūve ir ļoti sarežģīta. Organisms sastāv no orgānu sistēmām, katra orgānu sistēma – no dažādiem orgāniem, orgāni – no audiem, audi – no šūnām un šūnstarpu vielas.
Šūnu un šūnstarpu vielas kopumu, kam ir līdzīga izcelsme, uzbūve un funkcijas, sauc par audiem. Cilvēka organismā ir 4 audu pamatgrupas: epitēlijaudi jeb segaudi, saistaudi, muskuļaudi un nervaudi.
 |
| Audi |
Epitēlijaudi (gr. epi – virs) jeb segaudi veido ķermeņa ārējo segu, izklāj iekšējo orgānu dobumus, veido dziedzerus.
Saistaudi, piemēram, kaulaudi un skrimšļaudi, balsta orgānus. Citi saistaudi atrodas starp orgāniem, saista tos. Asins un limfa veido organisma šķidro iekšējo vidi.
Muskuļaudi ir skeleta muskuļu un daudzu iekšējo orgānu galvenie veidotāji. Muskuļaudiem ir kustību funkcija.
Nervaudi veido galvas smadzenes un muguras smadzenes. Nervu šķiedras, kas atiet no nervu šūnām, saista smadzenes ar orgāniem un audiem, nodrošinot ātrus sakarus starp dažādām organisma daļām.
Orgāni un orgānu sistēmas
Orgāni ir veidoti no audiem. Orgāns ir ķermeņa daļa, kam ir noteikta forma, uzbūve un novietojums un kas veic vienu vai vairākas funkcijas. Piemēram, roka, sirds, nieres, aknas, liesa – tie visi ir orgāni.
 |
| Šūnas, audi, orgāns, orgānu sistēma, organisms |
Daļa orgānu atrodas ķermeņa dobumos, tāpēc tos sauc par iekšējiem orgāniem.
 |
| Ķermeņa dobumi |
Katram orgānam ir noteikta funkcija. Orgāni aizsargā organismu no bojājumiem, nodrošina kustības, piedalās gremošanā, piegādā organismam barības vielas un skābekli. Katru orgānu veido dažādi audi, tomēr viens audu veids vienmēr ir pārsvarā un nosaka orgāna galveno funkciju. Katrā orgānā noteikti ir asinsvadi un nervi.
Orgāni, kam ir kopīgas funkcijas, veido orgānu sistēmas. Izšķir nervu sistēmu, balsta un kustību, asinsrites, elpošanas, gremošanas, izvadorgānu un dzimumorgānu sistēmas.
Funkcionālā sistēma.
Orgānu sistēmas nevis darbojas izolēti, bet gan apvienojas, lai sniegtu organismam lietderīgu rezultātu. Šādu orgānu un orgānu sistēmu pagaidu apvienošanos sauc par funkcionālo sistēmu. Piemēram, ātru skrējienu nodrošina tāda funkcionālā sistēma, kurā ir apvienota nervu sistēma, kustību orgāni, elpošanas, asinsrites, sviedru izdales un citi orgāni.
Funkcionālo sistēmu teoriju ir izstrādājis padomju Krievijas fiziologs akadēmiķis P. Anohins
Tātad cilvēka organisma uzbūve ir ļoti sarežģīta. Organisms sastāv no orgānu sistēmām, katra orgānu sistēma – no dažādiem orgāniem, orgāni – no audiem, audi – no šūnām un šūnstarpu vielas.
Ziņas
Nav komentāru: