Header Ads

Aptaukošanās profilakse


Aptaukošanās rašanās un intensitāte atkarīga no šādiem faktoriem:
1) uzturs (uzņemtais kaloriju daudzums);
2) bioloģiskās individualitātes un personības īpatnības: iedzimtība, bada sajūtas regulācija, iekšējās sekrēcijas dziedzeru stāvoklis, fiziskā un psihiskā aktivitāte, ieradumi, smēķēšana, alkohola lietošana;
3) apkārtējā vide: darba apstākļi, sabiedriskā dzīve, brīvā laika pavadīšana, resp., vaļasprieki, finansiālais stāvoklis, gadalaiks, mode, reklāmas, ieteikumi.

Tālāk tiks aprakstītas iespējas, kā atbrīvoties no jau esošas adipozitātes, taču galvenā vērtība jāveltī aptaukošanās profilaksei. Katram cilvēkam rūpīgi jāpārdomā visi adipozitāti veicinošie faktori un jākonstatē, kas tajos būtu jāmaina, lai izvairītos no "virsnormas uzkrājumiem".

Īpaša uzmanība aptaukošanās profilaksei jāpievērš jau zīdaiņa vecumā un bērnībā. Ir uzskats, ka jaundzimušajam ir 15 – 20% no visam taukšūnām, bet pārējās rodas pirmajā dzīvības gadā atkarībā no kaloriju pievadīšanas, resp., no ēdināšanas. Tāpēc nekādā gadījumā zīdaiņus un mazus bērnus nedrīkst pārbarot, lai tiem neizveidotos liels taukšūnu skaits.

Hipotēzei par taukšūnu skaita lielo nozīmi adipozitātes izraisīšanā ir arī pretinieki, kuri pierāda, ka taukšūnu kopskaitam neesot lielas nozīmes. Un tomēr, – raudzīsimies, lai zīdaiņu un mazu bērnu ķermeņa masa nepārsniegtu normālo, kā tas itin bieži vērojams gan pie mums, gan citās zemēs.

Skolās būtu vēlams dot kaut minimālus priekšstatus par uztura mācību. Dažu skolu programmās tiek iekļauti kulinārijas un galda klāšanas mākslas pamati, taču uztura ķīmiskajam sastāvam un vēlamajām komponentu attiecībām netiek veltīta pienācīga uzmanība.

Visai bieži ēdienu gatavošana mājās balstās vienīgi uz pieredzi. Turklāt mājas apstākļos ēdienu bieži vien gatavo gados vecāki cilvēki. Jaunieši ēdienam piešķir mazāku nozīmi. Daudzi veko cilvēku uzskati par ēšanu, piemēram, izplatītais viedoklis "jāēd vairāk, lai būtu spēks", ir kļūdaini. Sava nozīme šādā veco cilvēku domāšanā ir abiem pasaules kariem un trūkuma gadiem, kas tiem sekoja, – "jāapēd viss no bļodas un šķīvja, lai var nomazgāt traukus".

Nereti arī presē tiek publicēti nepamatoti ieteikumi, kuri dažreiz gan nekādu ļaunumu nerada, bet citreiz tiek ieteiktas arī kaitīgas aplamības.

Diēta vispārīgos vilcienos tiek minēta, aplūkojot katru atsevišķu slimību. Piemēram, oficiālais diētas iedalījums pēc Pevznera aknu, žultsceļu un aizkuņģa dziedzeru slimniekiem iesaka V diētas formu, kuras principi arī tiek studentiem mācīti. Taču patiesībā diētiskā ārstēšana katras slimības gadījumā atšķiras.

Pašreiz pastāv uzskats, ka ikvienā kaut cik lielākā slimnīcā jābūt ārstam dietologam. Tas nav gluži pareizi. Šodien ārsta dietologa postenis nepieciešams vienīgi tādēļ, ka šauru specialitāšu ārsti nezina dietoloģiju.

Uztura mācības pamatjēdzieni jāapgūst jau ģimenē, skolā vai, vēlākais, augstskolā. Tikai tad varētu cerēt uz būtisku progresu aptaukošanās profilaksē, uz diapozo cilvēku skaita samazināšanos nākotnē.

Nav komentāru:

go4chance. Nodrošina Blogger.