Organisms kā vienots vesels

Organisma funkciju regulācijas veidi.
Šūnas, audi, orgāni un orgānu sistēmas organismā funkcionē kā vienots vesels. To saskaņotā darbība tiek regulēta divējādi: humorāli un neirāli. Humorālās (lat. humor – šķidrums) regulācijas pamatā ir ķīmisko vielu izplatīšanās pa organisma iekšējās vides šķidrumiem (asinīm, limfu, audu šķidrumu). Neirālo regulāciju realizē nervu sistēma.

🔗 Humorālā regulācija
🔗 Neirālā regulācija

Neirālā un humorālā regulācija nodrošina visu orgānu savstarpēji saistītu un saskaņotu darbību. Tāpēc organisms funkcionē kā vienots vesels.

Nervu sistēma un bioloģiski aktīvās vielas nodrošina iekšējās vides pastāvīgumu un visu organisma funkciju stabilitāti. Tas tiek sasniegts pašregulācijas ceļā: jebkura iekšējās vides sastāva novirze izraisa neirālo un humorālo mehānismu ieslēgšanos, un šī novirze tiek novērsta. Piemēram, palielināts cukura (glikozes) daudzums asinīs iedarbina neirālās un humorālās regulācijas mehānismus, kas cukura daudzumu samazina. Pavājināta sirdsdarbība un pazemināts asinsspiediens iedarbina tādus neirohumorālos mehānismus, kas normalizē sirds un asinsvadu sistēmas darbību, t. i., pastiprina sirdsdarbību un paaugstina asinsspiedienu.

Funkciju pašregulācija noris arī sūnu līmenī. Piemēram, ja šūnā rodas pārlieku daudz olbaltumvielu, tad to sintēze palēninās.