Kas ir vitamīni?

Zinātnieki 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā nonāca pie secinājuma, ka cilvēka vielmaiņā ļoti svarīga loma ir sarežģītiem organiskajiem savienojumiem, kurus bioķīmiķis Kazimirs Funks nodēvēja par vitamīniem – šis vārds veidots no latīņu vārda vita – dzīve un ķīmiskā nosaukuma amīni, kas apzīmē noteikta veida slāpekļa savienojumus. Vitamīni ir bioloģiski aktīvas vielas, kas nodrošina normālu organisma augšanu un attīstību, optimālu vielmaiņas procesu, kā arī spēcina imūno sistēmu. Katram vitamīnam ir sava specifiska funkcija.

Lielāko daļu vitamīnu cilvēka organisms pats neražo vai ražo tos nepietiekamā daudzumā, tādēļ vitamīni ir jāuzņem ar uzturu. Nepieciešamā vitamīnu devu ir atkarīga no cilvēka vecuma, veselības stāvokļa, dzīvesveida, klimatiskajiem apstākļiem, kā arī no citiem faktoriem.

Cik vitamīnu pastāv?
Pavisam zinātnieki ir atklājuši aptuveni 20 vielas, kurām piemīt vitamīnu īpašības – tās ir vielas, kuras jau mazos daudzumos regulē vielmaiņas bioķīmiskos procesus. Katrs no vitamīniem ir absolūti nepieciešams cilvēka attīstībai un veselībai.

Vitamīnus iedala divās lielās grupās – taukos šķīstošajos vitamīnos (A, D, E, K un F vitamīni) un ūdenī šķīstošajos vitamīnos (lielākā daļa B grupas vitamīnu un C vitamīns). Taukos šķīstošie vitamīni var uzkrāties cilvēka organismā un tikt izmantoti pēc vajadzības, bet ūdenī šķīstošie vitamīni organismā neuzkrājas – neizmantotā daļa no organisma tiek izvadīta.


Kāpēc vitamīni tiek apzīmēti ar burtiem?
Vitamīniem nosaukumi tika doti to atklāšanas secībā – A vitamīns, B vitamīns, C vitamīns, utt., taču katram vitamīnam ir arī precīzs ķīmiskais nosaukums. Piemēram, C vitamīns tiek saukts arī par askorbīnskābi, A vitamīns – par retinolu.

Kas notiek, ja organismā trūkst vitamīnu?
Ja organisma vajadzība pēc vitamīniem ilgstoši netiek apmierināta, rodas vitamīnu deficīts, ko ārsti sauc par hipovitaminozi vai avitaminozi. Ja organismā trūkst A vitamīna, var pasliktināties redze vai pat iestāties aklums.

A vitamīns (retinols)
A vitamīns lielākoties atrodams dzīvnieku valsts produktos – zivju produktos, olās, un piena produktos. Šis vitamīns nepieciešams organisma augšanai, tas ir svarīgs redzei, ādai un palielina organisma spējas pretoties infekcijām.

A vitamīns sastopams arī krāsainajos augu valsts produktos – burkānos, paprikā, tomātos, ķirbjos, aprikozēs un citos augļos. Lai A vitamīns labāk uzsūktos organismā, tas jālieto kopā ar taukvielām, tādēļ ieteicams burkānu vai ķirbju salātiem pievienot eļļu, kā arī, dzerot burkānu sulu, tai pievienot pāris pilienus olīveļļas.

Ar pārtiku vai ar Dabīgiem Uztura Bagātinātajiem 

pieaugušam cilvēkam būtu jāsaņem 

0,8-1,5 mg šā vitamīna dienā.

D vitamīni (ergokalciferols, holekalciferols)
Zinātnieki ir atklājuši D1, D2, D3, D4 un D5 vitamīnus, taču svarīgākie ir D2 vitamīns (ergokalciferols) un D3 vitamīns (holekalciferols). D vitamīns atrodams piena produktos, olās, zivju eļļā, un tas nodrošina kalcija un fosfora vielmaiņu, sekmē kalcija uzsūkšanos asinsrites sistēmā un uzkrāšanos kaulaudos. D vitamīni nepieciešami arī nervu sistēmai, veselīgiem matiem un imūnsistēmas stiprināšanai.

Pietiekošu D vitamīna devu var uzņemt, atrodoties tiešā saulē apmēram 15 minūtes 3 reizes nedēļā. D vitamīna trūkums organismā var izraisīt kaulu trauslumu, locītavu un kaulu sāpes.

D vitamīna dienas deva ir 0,0025 – 0,01 mg. 

E vitamīni (tokoferoli) E vitamīns regulē tauku un ogļhidrātu vielmaiņu, tas darbojas arī kā antioksidants, stabilizējot šūnu membrānas un E vitamīns palēnina organisma novecošanos. Tas ir sastopams augu eļļā, olas dzeltenumā, pākšaugos, lokos, pētersīļos, mandelēs, riekstos, saulespuķu sēklās un citos pārtikas produktos.

E vitamīna trūkums izraisa gan neauglību, bet arī deģeneratīvas izmaiņas muskulatūrā, samazinot to spējas. E vitamīna trūkums var attīstīties pēc smagas fiziskas slodzes un, trūkstot šim vitamīnam, palielinās risks saslimt ar dažādām sirds un asinsvadu slimībām.

E vitamīna dienas deva ir 12-15 mg.

K vitamīni (filohinons, menahinons)
K vitamīns regulē asins recētspēju, tas nepieciešams veseliem zobiem, kauliem, kā arī organisma aizsargspēju stiprināšanai. Šo vitamīnu organismā veido zarnu baktērijas, taču to var uzņemt arī ar pārtiku – K vitamīns atrodams pienā, kivi, avokado, kā arī dažādos dārzeņos – salātos, brokoļos, spinātos, puķkāpostos, u.c.

F vitamīni (linolskābe, linolēnskābe)
Šie vitamīni organismā netiek sintezēti, tādēļ tie obligāti jāuzņem ar barību. F vitamīni darbojas kā tauku vielmaiņas regulatori, tie nepieciešami arī veselai ādai – tā trūkums var izraisīt dažādas ādas slimības.
F vitamīns ir neizturīgs pret temperatūru un sadalās gaisā esošā skābekļa ietekmē.

F vitamīnu satur saulespuķu eļļa un linsēklu eļļa. 

C vitamīns (askorbīnskābe)
C vitamīns ir spēcīgs antioksidants un tas organismā piedalās hormonu sintēzē, audu atjaunošanā un ievainojumu ārstēšanā, tas palielina organisma spējas pretoties infekciju slimībām, samazina „sliktā” holesterīna līmeni, veicina asins recēšanu, kā arī veic citas funkcijas.

Ar C vitamīnu bagāti ir augļi, ogas un dārzeņi (it īpaši upenes, sarkanie pipari). 

C vitamīns ir nestabils un skābekļa, saules gaismas un temperatūras ietekmē tas sadalās.

C vitamīna trūkums organismā var izraisīt smaganu asiņošanu, zobu izkrišanu, sāpes locītavās, kaulu trauslumu un sirdsdarbības traucējumus. Cilvēki C vitamīnu uzņem tikai ar uzturu un tā dienas deva ir 75 mg, bet grūtniecēm, smaga fiziska darba strādniekiem, augstas klases sportistiem 100-150 mg. 

B vitamīni (tiamīns, riboflavīns, niacīns, pantotēnskābe, piridoksīns)
B vitamīnu grupā ietilpst astoņi vitamīni, kuriem ir ļoti liela nozīme vielmaiņā. B1 vitamīns jeb tiamīns nepieciešams pareizai ogļhidrātu vielmaiņai, tas pozitīvi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmas, gremošanas orgānus un nervu sistēmu. Ja uzturā netiek uzņemts pietiekami daudz B1 vitamīna, ogļhidrāti pārvēršas taukos un uzkrājas kā rezerve, izraisot aptaukošanos. B1 vitamīns var uzņemt, lietojot uzturā dažādus riekstus un sēklas, zirņus, pupas, rīsus, kartupeļus, gaļu, olu dzeltenumu, rupjā maluma miltu izstrādājumus. Īpaši daudz B1 vitamīna ir raugā. Šis vitamīns gaisa ietekmē sadalās.

B1 vitamīna dienas deva ir 1,5 – 2 mg. Ja uzturā lieto daudz ogļhidrātu, B1 vitamīns jāuzņem vairāk.

Arī B2 vitamīns jeb riboflavīns piedalās ogļhidrātu un olbaltumvielu vielmaiņā, tas stimulē audu augšanu un atjaunošanos, šis vitamīns nepieciešams arī centrālās nervu sistēmas darbībai un veselai ādai. B2 vitamīns plaši izplatīts augu un dzīvnieku produktos – raugā, riekstos, sierā, pienā, gaļā un citos produktos, šo vitamīnu nelielā daudzumā sintezē zarnu baktērijas. Pieaugušam cilvēkam ar pārtiku būtu jāuzņem 1,0-0,8 B2 mg vitamīna dienā. Šis vitamīns sadalās saules gaismas ietekmē.

B3 vitamīns jeb niacīns atrodams daudzos pārtikas produktos – raugā, gaļas produktos, pienā un olās, organismā šis vitamīns piedalās vairāku svarīgu ķīmisko savienojumu veidošanā. B3 vitamīnu jāuzņem 10-20 mg dienā.

B5 vitamīns jeb pantotēnskābe piedalās oksidācijas procesu regulēšanā, tas nepieciešams arī veselai ādai un enerģijas ražošanai organismā. Šis vitamīns tiek uzskatīts par visnepieciešamāko matiem, lai tie būtu stipri un mirdzoši. Galvenie B5 vitamīna avoti ir olas dzeltenums, raugs, tomāti, sēnes, gaļas produkti un zivis. Ja organismā trūkst šī vitamīna, var rasties locītavu sāpes, notikt pastiprināta matu izkrišana, lūpu plaisāšana, redzes pasliktināšanās vai pastiprināta aptaukošanās. Pieaugušam cilvēkam dienā būtu jāuzņem 5-10 mg šī vitamīna.

B6 vitamīns jeb piridoksīns galvenokārt piedalās olbaltumvielu vielmaiņā, tas aizkavē organisma novecošanos un normalizē asinsriti, kā arī nepieciešams matu augšanai un nerviem. B6 vitamīns atrodams pienā un gaļas produktos, banānos, pilngraudu produktos un pākšaugos. Pieaugušam cilvēkam ar pārtiku būtu jāuzņem 1,5-3 mg B6 vitamīna dienā. Arī šis vitamīns ir neizturīgs pret saules gaismu un tās ietekmē sadalās.


B7 vitamīns jeb biotīns (saukts arī par H vitamīnu) organismā nepieciešams tauku, olbaltumvielu un glikozes vielmaiņas procesos, tas sekmē ogļhidrātu pārveidošanos taukos. Šis vitamīns plaši sastopams augu un dzīvnieku izcelsmes produktos. Ar pārtiku pieaugušam cilvēkam būtu jāsaņem 0,03-0,15 mg B7 vitamīna dienā.

B9 vitamīna jeb folijskābes viena no svarīgākajām funkcijām ir regulēt normālu asinsradošo orgānu darbību un tā trūkums var izraisīt mazasinību, leikocītu un trombocītu skaita mazināšanos asinīs. Visvairāk B9 vitamīna ir svaigos salātos, spinātos, tomātos un burkānos, kā arī aknās, nierēs, olās un sierā. Ar pārtiku pieaugušam cilvēkam būtu jāsaņem 0,18-0,40 mg B9 vitamīna dienā.

B12 vitamīna jeb ciānkobalamīna bioloģiskā darbība organismā ir ļoti daudzveidīga un tas aktīvi piedalās vielmaiņā, tas nepieciešams sarkano asinsķermenīšu radīšanai, šūnu dalīšanās procesiem un jaunu šūnu veidošanai. Šis vitamīns ir efektīvs ļoti mazās devās – pieaugušam cilvēkam dienā būtu jāuzņem 2-3  µg (grama miljonā daļa) B12 vitamīna dienā. Šī vitamīna deficīts iespējams veģetāriešiem, kas nelieto uzturā gaļas produktus. B12 vitamīns ir neizturīgs pret saules un gaisa iedarbību.