Fiziskā kultūra bērna ikdienā

Skolas mācību plānā paredzētās fiziskās kultūras galvenais nolūks ir veicināt bērnu un jauniešu bioloģisko attīstību. Cilvēka ķermenis var kļūt skaists, labi attīstīts, harmonisks tikai tādā gadījumā, ja tā veidošanas periodā gan muskulatūra, gan iekšējie orgāni, kuri nodrošina muskulatūras darbību, tiek pietiekoši noslogoti. Darbības trūkums rada orgāna atrofiju. Savā laikā Anna Brigadere rakstīja: "Tikai lietots cirvis paliek spožs." Diemžēl tās divas stundas, kuras nedēļā paredzētas fiziskajai kultūrai skolā, nespēj to nodrošināt. Tāpēc ar fizisko kultūru jānodarbojas gan skolas sekcijās pēc stundām vai ārpus skolas patstāvīgi, individuāli vai kopā ar saviem vecākiem, kaimiņu bērniem vai vēl citos iespējamos variantos. Lai šīs nodarbības dotu lielāku efektu, bērniem un vecākiem ir jābūt teorētiski sagatavotiem, jāizprot ķermeņa uzbūve un atsevišķo sistēmu darbības principi, dažādo fizisko vingrinājumu iedarbības mehānismi.

Ir piecas cilvēka fiziskās īpašības: spēks, ātrums, izturība, lokanība un veiklība. Jau paši nosaukumi diezgan precīzi raksturo, ko saprot ar katru no tām.

Spēks ir spēja pārvarēt ārējo pretestību un saistīts galvenokārt ar muskulatūras attīstības pakāpi. Lai to attīstītu, muskuļiem jāsasprindzinās vai jāsaīsinās, noturot vai pārvarot lielu svaru. Šis svars var būt arī paša ķermeņa vai tā atsevišķu daļu masa. Piemēram, izmantojot spēka attīstībai pietupienus uz vienas vai abām kājām vai pievelkoties pie stieņa, mēs izmantojam kāju vai roku muskuļu attīstībai to darbu, kurš nepieciešams ķermeņa masas pacelšanai. Spēks attīstās tikai tajās muskuļu grupās, kuras vingrinājumā tiek noslogotas. Ja darbs ir dinamisks, spēka attīstībai vingrinājums jāturpina līdz nodarbināto muskuļu pilnīgam nogurumam. Tomēr jāatceras, ka spēka vingrinājumi ir efektīvi tikai vecākā skolas vecuma pērniem.

Ātrums ir spēja veikt ātras kustības, kā arī veiklība – māka kustības izpildīt precīzi, apgūt jaunas sarežģītas kustības un izvēlēties dotajai situācijai vislabāko darbību. Tā pamatā ir cilvēka centrālās nervu sistēmas funkcija. Visvieglāk jaunās kustības bērni iemācās 8–11 gadu vecumā. Tādēļ šis laiks ir jāizmanto jaunu kustību iemaņu iemācīšanai, jaunu darbu, jaunu sporta veidu, jaunu vingrinājumu apgūšanai. Tāpēc fizkultūras nodarbībās jālieto visdažādākās kustības vai atšķirīgu sporta veidu vingrinājumi.

Lokanība ir spēja veikt kustības ar lielu amplitūdu. Bērniem šī fiziskā īpašība ir labāk attīstīta nekā pieaugušajiem. Bet nelietojot diendienā plašas kustības, nenoslogotā locītava pakāpeniski šo spēju zaudē. Vingrinājumus lokanības attīstīšanai vai saglabāšanai parasti izmanto rīta rosmē. Katrs vingrinājums ir jāatkārto vairākas reizes, jo locītavu saites un muskuļi tiek iestiepti pakāpeniski.

Plašāk jārunā par izturību. Tā ir cilvēka fizisko darba spēju pamats, jo tieši ar izturību saprot spēji ilgstoši turpināt darbu, spēju pretoties nogurumam, spēju ātri atgūt spēkus pēc fiziskās slodzes. Bez tam, tikai trenējot šo fizisko īpašību, tiek attīstīta elpošanas orgānu sistēma, izveidojas liela un spēcīga sirds, elastīgi arteriālie asinsvadi, plaši kapilāri un spēcīga venozo asinsvadu sistēma. Tikai izturības attīstība pavairo asiņu daudzumu un enerģētisko vielu rezerves organismā. Trenējot izturību, praktiski visas mūsu iekšējo orgānu sistēmas veidojas darbaspējīgas un apveltītas ar lielām funkcionālām rezervēm.

Fiziskās izturības attīstība