Header Ads

Fiziskās izturības attīstība



Trenējot fizisko izturību, tiek attīstīta elpošanas orgānu sistēma, izveidojas liela un spēcīga sirds, elastīgi arteriālie asinsvadi, plaši kapilāri un spēcīga venozo asinsvadu sistēma. Tikai izturības attīstība pavairo asiņu daudzumu un enerģētisko vielu rezerves organismā. Trenējot izturību, praktiski visas mūsu iekšējo orgānu sistēmas veidojas darbaspējīgas un apveltītas ar lielām funkcionālām rezervēm.

Izturība tā ir fiziskā īpašība, kura cilvēkam ļauj izvairīties no daudzām nopietnām slimībām.

Kas veicina izturības attīstību? Tikai tie vingrinājumi, tās darbības, kuras tiek turpinātas pietiekoši ilgi – 6 minūtes izturības vingrinājumam uzskata par vismazāko laika sprīdi. Jo īsāks ir vingrinājuma izpildes laiks, jo lielākam jābūt darbības ātrumam. Raksturīgākie vingrinājumi izturības attīstībai ir āra iešana (soļošana), samērā lēna skriešana, slēpošana, slidošana, peldēšana, riteņbraukšana. Ja vingrinājuma intensitāte būs izvēlēta pareizi, darba beigās jutīsit nogurumu. Izturības treniņa uzsākšanai nekad nav par agru. Jo mazāks ir jaunais cilvēks, jo niecīgāka viņa ķermeņa maza un vieglāk viņam to pārvietot. Tāpēc nekādas pārpūlēšanās briesmas veselam bērnam nedraud. Skeleta muskuļos nogurums parādās vispirms, tādēļ pārpūlēt sirdi vai citu kādu orgānu sistēmu nav iespējams.

Sacīto gan nevar attiecināt uz spēka vingrinājumiem, kuru ietekme uz organismu ne vienmēr ir labvēlīga, tāpēc tie izpildāmi ar zināmu piesardzību.

Optimāls variants būtu, ja skolēns ik dienas aptuveni vienu stundu pēc mācībām skolā veltītu fiziskajiem vingrinājumiem, sporta spēlēm brīvā dabā rudens un pavasara mēnešos, slēpošanai vai slidošanai ziemā, ilgstošam skrējienam parkos vai ar transportu mazāk noslogotos pilsētas rajonos jebkurā gadalaikā, garākiem tūrisma pārgājieniem brīvdienās. Šim nolūkam neder pastaiga ļoti lēnā tempā, jo tā tikai rodas nogurums no tām statiskajām slodzēm, kuras jāveic ķermeņa pozas noturēšanai.

Katra nodarbība ir jāsāk ar iesildīšanos. Var, piemēram, izmantot ļoti lēnu skrējienu. Nodarbības sākuma un beigu daļā jāizpilda stiepjoši vingrinājumi – tie attīsta arī lokanību. Straujās kustības sporta spēlēs veicinās arī ātruma attīstību, bet akcentētu spēka treniņu lai izmanto tikai vecāko klašu zēni. Meitenēm turpretī lielāka vērība jāveltī lokanības attīstībai, jo tā palīdz izveidot arī labu stāju un skaistas, sievišķīgas kustības.

Katrs treniņš jānobeidz, pakāpeniski samazinot slodzes intensitāti. Pēc treniņa sporta apģērbs jānoģērbj, jānomazgājas vai vismaz jānoslaukās ar samitrinātu dvieli. Ja slodze būs izvēlēta atbilstoši bērna vai jaunieša trenētības līmenim, nogurums nedrīkst būt pārāk liels. Šādi treniņi būs ieguvums ne tikai bērna fiziskajai attīstībai un veselības nostiprināšanai, bet arī garīgajām darba spējām dienas atlikušajā daļā, jauns enerģijas lādiņš mājas uzdevumu veikšanai.

Ja meteoroloģisko apstākļu dēļ nav iespējams nodarboties ārā, var trenēties arī dzīvoklī. Tad ieteicams vispārattīstošos vingrinājumus veikt lielākā ātrumā un nepārtraukti bez starplaikiem vienu aiz otra, kā to dara ritmiskajā vingrošanā. Jāatceras arī, ka ne tramvajs, ne auto vai lifts nav stimuls fiziskajai attīstībai. Tāpēc jāatsakās no transporta pakalpojumiem īsos pārbraucienos un no lifta mājās, kurās ir arī kāpnes.

Nav komentāru:

go4chance. Nodrošina Blogger.