Ārstēšanās bez zālēm

Vai jūs zināt ka daudzas saaukstēšanās slimības var ārstēt ne vien ar ārstniecības augiem, bet arī ar parastiem, pārtikā lietojamiem augiem? Tā, piemēram, bronhīta slimnieks stāvokli var uzlabot, lietojot salātus, kas pagatavoti no rutkiem un burkāniem, kam pievienota viena ēdamkarote augu eļļas un divas ēdamkarotes krējuma.

Kartupeļu biezenis, kas pagatavots, dāsni lietojot pienu, palīdz noņemt bronhu spazmas.

Auzu ķīselis ar pienu vai krējumu ir ļoti efektīvs bronhīta ārstēšanas līdzeklis.

Vīnogu sula lieti noder bronhīta astmas gadījumā.

Smagas infekcijas gadījumā organismu var uzturēt greipfrūta sula, jo tajā ir daudz C vitamīna. Šī vitamīna vajadzīgo daudzumu slimnieks saņem, lietojot arī dzērveņu ķīseli ar pienu vai ar cukuru saldinātu krējumu. Šis ēdiens nekaitēs arī tiem, kam kuņģī ir paaugstināts skābes daudzums.

Kazeņu uzlējumi un novārījumi ir noderīgi pneimoniju ārstēšanai, bet kaltētu bumbieru novārījumu ir ļoti ieteicams lietot bronhīta gadījumos. Bumbierus apmēram stundu vāra, tad novārījumam pievieno cukuru vai medu.

Lociņu salāti ar olu un krējumu ir brīnišķīgs ārstniecisks ēdiens akūtu respiratoro slimību, bronhītu un pneimoniju slimniekiem.

Rācenis ir lielisks atkrēpošanas līdzeklis.

Persikiem jebkurā veidā ir adaptogēna iedarbība, tie palīdz organismam piemēroties ārējās vides nelabvēlīgajiem apstākļiem.

Jāņogas un upenes ir lietojamas jebkurā veidā, ārstējot plaušu slimības. Tā kā upenēs ir daudz kālija, tās īpaši noderīgas ir slimniekiem, kas sirgst ar sirdsdarbības traucējumiem, kas savukārt bieži vien rodas plaušu slimību rezultātā.

Lai no organisma izvadītu sadalījušos produktus, kas lielā daudzumā uzkrājušies slimības laikā, noder svaigi āboli "tukšā dūšā".

Miežu un auzu zupas, ķīseļi un putras ir tradicionāls tautas līdzeklis, ārstējot saaukstēšanās slimības.

Ķirbja novārījums vai putra veicina slimnieka ķermeņa temperatūras pazemināšanos.

Biešu sula atveseļo asinis, stimulē aknu, kuņģa un zarnu trakta darbību. Nelielās devās tā īpaši ieteicama vispārēja nespēka un saaukstēšanās slimību gadījumos. Kakla skalošana ar biešu sulu veicina izdziedināšanos no angīnas. Lai iegūtu biešu sulu, bietes sarīvē uz smalkas rīves, izspaida, uz glāzi sulas ņem ēdamkaroti etiķa un ar šo šķīdumu skalo kaklu 5 – 6 reizes dienā. Pēdējais malks ir lēnām jānorij. Šī procedūra jāatkārto, līdz slimnieks izveseļojas.

Angīnas sākumstadijā labi palīdz citrons, īpaši tā miziņas košļāšana. Pēc tam kādu stundu jāatturas no ēšanas – tas dos iespēju ēteriskajām eļļām un citronskābei iedarboties uz iekaisušajām kakla gļotādām. Šī košļāšanas procedūra jāatkārto ik pēc 3 stundām.

Mutes dobuma un kakla skalošana ar ūdens un medus šķīdumu likvidē mandeļu iekaisumu, kā arī attīra zobus, padara tos baltus.

Ja kakls ir aizsmacis, labi palīdz gogelmogelis. Tā sagatavošanai 2 olu dzeltenumus pamatīgi saputo ar cukuru un pievieno sviestu. Jālieto ēdienreižu starplaikos.

Arī parastā tēja var būt labs angīnas ārstēšanas līdzeklis, ja to dzer karstu ar medu un dažām šķēlītēm citrona.

Efektīvs baktericīds un mīkstinošs līdzeklis ir ķiploku sviests. Tas lietojams hronisku bronhītu, bronhoektātiskās astmas gadījumos. Lai sagatavotu ķiploku sviestu, ķiplokus sagriež pievieno sāli un sviestu – uz 100 g sviesta ņem 5 lielas ķiploku daiviņas. Ķiploki ir arī labs asinsvadu paplašināšanas līdzeklis.

Garoza