Labais un sliktais holesterīns

Cilvēks piedzimst ar normālu vielmaiņu, kuras obligāta sastāvdaļa ir arī holesterīns – tā ir bioķīmiska viela (lipīds), no kā organisms veido, sintezē hormonus. Holesterīns ir balta, kristāliska substance, kas kopā ar citiem taukiem patstāvīgi atrodas asinīs.

Katrai organisma šūnai holesterīns ir vajadzīgs, īpaši tas nepieciešams aknām un dzimumhormoniem. Holesterīns piedalās arī D vitamīna sintēzē. Aptuveni 90% no nepieciešamā holesterīna organisms sintezē pats, bet vidēji 10% tas uzņem ar pārtiku. Ar gadiem holesterīna sintēze organismā izmainās – tas vai nu tiek saražots pārāk daudz vai noārdās pārāk maz, un rezultātā holesterīns uzkrājas. Tieši šī holesterīna uzkrāšanās var radīt nopietnas veselības problēmas – holesterīnam oksidējoties un izgulsnējoties asinsvadu iekšējās sieniņās kā rezultātā sašaurinās asinsvadi.

Latvijā paaugstināts holesterīns ir aptuveni 60% cilvēku. To, vai holesterīna līmenis ir normas robežās vai paaugstināts, cilvēkam pašam noteikt būs grūti, to var uzrādīt tikai specifisku bioķīmisku asinsanalīžu rezultāti, paņemot asinis no vēnas.

Normāls holesterīna līmenis asinīs ir zemāks par 5 mmol/l (milimoli litrā). 5-6 mmol/l ir robežlīmenis un tā kaitīgumu vērtē individuāli, ņemot vērā arī citas saslimšanas. Ja holesterīna līmenis asinīs ir augstāks par 6 mmol/l, to jau var uzskatīt par paaugstinātu.

Riska faktori
Holesterīns ir tikai viens no aterosklerozes attīstības riska faktoriem. Būtiski riska faktori ir arī:

• cukura diabēts;
• paaugstināts asinsspiediens;
• aptaukošanās;
• smēķēšana;
• vecums (ja cilvēks vecāks par 55 gadiem).

Ja cilvēkam ir divi vai pat vairāk aterosklerozes riska faktoru, tajā skaitā arī paaugstināts holesterīns, noteikti būtu jādomā par to, kā holesterīna līmeni samazināt. Ārsts var ieteikt medikamentozu terapiju, bet nereti var izlīdzēties arī ar izmaiņām savā ēdienkartē kā arī papildus lietojot uztura bagātinātājs.