Augi medicīnā

Medicīnā radies jauns novirziens – estetoterapija. Zinātnieki pēta augu smaržu ietekmi uz organismu dažādu slimību ārstēšanā. Tāpat – dažādu augu un ziedu ietekmi uz cilvēka nervu sistēmu.

Jau senos laikos no rožu ziedlapiņām pagatavoja ārstniecisku dzērienu, kam piedēvēja ārstnieciskas īpašības. Pagājušā gadsimta sākumā izplatījās uzskats, ka rozes ārstē galvassāpes, bet krāsa, sevišķi tumši sarkana, nomierinoši iedarbojas uz cilvēku. Speciālisti apgalvo, ka rozes paaugstina arī nervu sistēmas darbību. Pavērojiet savu garastāvokli, kad atrodaties starp šīm ziedu karalienēm rozārijā vai pat pilsētas parkos un apstādījumos. Rožu eļļa ārstē ādas, acu un kuņģa slimības, pat astmas lēkmes – secinājuši bulgāru ārsti no Sofijas Medicīnas akadēmijas.

Bet skuju koki palīdz cīņā pret dažādu slimību mikrobiem. Ceriņi, laurs, eikalipts, vilkābele stimulē sirds un asinsvadu darbību, bet bērzs un liepa – elpošanas sistēmu.

Zinātnieki aprēķinājuši, ka viens hektārs priežu meža atmosfērā izdala apmēram piecus kilogramus, bet kadiķu – pat līdz 30 kilogramiem fitoncīdu diennaktī. Tāpēc gaiss šādā mežā ir sterils.

Ar smaržīgajiem augiem ārstē sirds un asinsrites, kā arī elpošanas orgānu traucējumus, bezmiegu, galvassāpes. Lavanda, piemēram, ir teicams līdzeklis bronhu un plaušu slimniekiem, tā dod labu pretalerģisko efektu, paaugstina organisma aizsargfunkcijas.

Cilvēki kuri izgājuši fitoterapijas kursu, kļūst izturīgāki pret saaukstēšanās, jo paaugstinās viņu organisma aizsargfunkcijas.

Gandrīz katrs no mums uz palodzes audzē kādu istabas puķi. Mēs paši varam mājās iekārtot savu "fitoterapijas kabinetu". Sevišķi vienkārši un lietderīgi audzēt smaržīgo ģerāniju. Tās fitoncīdi nomierina nervu sistēmu, likvidē nogurumu un bezmiegu.