Tauki uzturā

Tauki ir galvenā enerģijas rezerve, kas var uzkrāties organismā daudzos desmitos kilogramu. Tauki ietilpst arī visās dzīvajās šūnās. No dažām taukvielām tiek sintezēti vairāki hormoni. Taukus uzņemam ar uzturu, un tie var sintezēties arī pašā organismā no ogļhidrātiem. Uzturā noteikti jābūt taukskābei , kura organismā sintezēties nevar. Dienā vidēji jāuzņem 80 – 100 g tauku atkarībā no enerģijas patēriņa. Garīgā darba darītajiem nepieciešams 1 g tauku uz 1 kg ķermeņa masas. Vidēji uzturā 30% no nepieciešamās enerģijas sniedz tauki. Tie ir vajadzīgi arī tāpēc, lai varētu uzsūkties taukos šķīstošie vitamīni. Parasti gan taukus mēs uzņemam par daudz. Galvenie tauku avoti mūsu uzturā ir trekna gaļa, desas, sviests, krējums, kulinārijas izstrādājumi. Attīstoties civilizācijai, tauku daudzums uzturā palielinās. Tā ir negatīva parādība.

Oksidēdamies 1 g tauku dod 9.3 kcal (39kL). Visi tauki, izņemot margarīnu, satur holesterīnu. Tas ir nepieciešams virsnieru, dzimumdziedzeru hormonu, D vitamīna, žultsskābju, ādas pigmenta u. c. bioloģisku vielu sintēzei. Aterosklerozes procesā holesterīns izgulsnējas asinsvados. Tā kā holesterīns sintezējas organismā (vidēji 2.5 g dienā), tad uzturā esošajam holesterīnam (vidēji 0.5 g dienā) aterosklerozes attīstībā nav pārāk lielas nozīmes. Šķiet, ka būtiska aterosklerozes attīstībā ir regulāra pārēšanās vispār jeb hiperkalorāžas diēta.

Ikdienā bieži aizmirstas tā dēvētie slēptie tauki, kas prāvā daudzumā ir desās, sierā, konditorejas izstrādājumos, saldējumā. Daļa tauku it kā nemanāmi tiek pielikta produktiem to sagatavošanas procesā (cepot, ziežot uz maizes zem trekna siera vai desas). Daudz tauku ir arī treknās zivīs. Par augsto tauku saturu vairumā olbaltumvielām bagāto produktu tika runāts jau iepriekš (gaļa, zivis, sevišķi olas).