Header Ads

Cilvēka organisma šūnas ķīmiskais sastāvs

Šūnu sastāvā ietilpst dažādi ķīmiskie savienojumi. Daži no tiem ir neorganiskie savienojumi, kas sastopami arī nedzīvajā dabā. Tomēr dzīvām šūnām raksturīgāki ir organiskie savienojumi, kuru molekulām ir ļoti sarežģīta uzbūve.
Cilvēka šūnu ķīmiskais sastāvs

Šūnas neorganiskie savienojumi.

Visvairāk šūnā ir ūdens, kas nepieciešams visos dzīvības procesos. Ūdens ir labs šķīdinātājs. Ūdenī izšķīdušās barības vielas caur šūnas membrānu nonāk šūnā. Ūdens šķīdumā notiek dažādu vielu savstarpējā ķīmiskā iedarbība. Ūdens veicina arī dažādu vielu izvadi no šūnas, kuras tajā radušās dažādu reakciju rezultātā.

Minerālsāļu koncentrācija citoplazmā un šūnas kodolā nav liela, tomēr tiem ir svarīga nozīme šūnas dzīvības norisēs. Visvairāk nepieciešamie ķīmiskie elementi ir K, Na, Ca, Mg u.c.

Šūnas organiskie savienojumi

Tiem ir galvenā nozīme šūnas dzīvības norisēs. Svarīgākie organiskie savienojumi ir olbaltumvielas, tauki, ogļhidrāti un nukleīnskābes.

Olbaltumvielas ir jebkuras dzīvas šūnas galvenā un sarežģītākā sastāvdaļa. Lieluma ziņā olbaltuma molekulas simtiem un tūkstošiem reižu pārsniedz neorganisko savienojumu molekulas. Bez olbaltumvielām nav dzīvības. Dažas olbaltumvielas darbojas kā katalizatori un paātrina ķīmiskās reakcijas. Šādas olbaltumvielas sauc par fermentiem.

Tauku un ogļhidrātu uzbūve nav tik sarežģīta. Tie ir šūnas uzbūves materiāls un enerģijas avots.

Nukleīnskābes veidojas šūnas kodolā (nucleus latīņu valodā nozīmē kodols). Nukleīnskābes, kas atrodas hromosomās, nodrošina šūnas iedzimto pazīmju saglabāšanu paaudžu maiņā. Nukleīnskābes nodrošina arī olbaltumvielu sintēzi.

Cilvēka organisma šūnu uzbūve

Nav komentāru:

go4chance. Nodrošina Blogger.